Džokonda

Iekrīt nomodā, iekrīt miegā laiks
Kad tavos matos aizplūst
Pulkstens stundas sauc

Un uz pirkstgaliem krēsla staigā vēl
Lēni pazūd stundas svētās
Mati mitri vēl tev

Tikai viens tavs vārds Džokonda
Mani piespiež klusēt
Tev pašai sava gaisma spīd
Tomēr paliksi Džokonda
Tev pašai sava gaisma spīd

Pāri skaties tu savām vājībām
Tavā skatienā redz smaidu
Pāri likteņiem

Sārtas lapas krīt tev pie kājām
Citas lēnāk, citas ātrāk
Bet tu pāri tām