Pītā Dziesma

Pītā krēslā, bizei matos, uz lieveņa tu
Dusmas tavos skatos pinienai dev' pātagu
Korķa viļķis mani ieurbis, mirklis tik ass
Pirkstiem notrīc vīna lāse, nopil varbūt vīns, bet varbūt asaras

Ja man drosme būtu, krēslu, to, es atpītu
Smaidu sejā noliktu tevi šeit garšļauku
Bizes pati atpītu, vainagu noņemtu
Pirkstiem notrīc vīna lāse, nopil skatiens, nokrīt, solis sapinas