Pie Jūras Dzīve Mana (Feat. Latvijas Radio Orķestris)

Es kā smilga smilšu kāpai pieskaros
Es kā smilga vēju liekta atliecos
Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos
Kas man citur tādu spēku, spēku dos

Pie jūras dzīve mana
Tāds likten's man ir lemts
Šo zemi un šo jūru
Man mūžam neatņemt
Gan vēja spīts ir manī
Gan zilās jūras sāls
Jel skani, skani, skani
Lai skan vēl, tava balss
Jel skani, skani, skani
Jel skani man, viļņu balss

Es esmu nabags vecpuisis
Un tādu vēl ir daudz
Daudz nedienu es pārlaidis
Smags liktens mani žņaudz
Es precēju drīz še, drīz tur
Pēc sievas lūkodams
Bet izdevies tev nav nekur
Tādēļ tu vecpuisis
Bet izdevies mums nav nekur
Tādēļ mēs vecpuiši

Trīs runči kādā krogā par Rīgas jumtiem dzied
Par jaunību, kas garām un arī šķērsām iet
Cik meiteņu nav mīlēts, cik pelīšu nav ķerts
No priekiem un no bēdām, cik balderjāņa dzerts
No priekiem un no bēdām, cik balderjāņa dzerts

Vasaras vidū, gurķus plūcot, muļķa gurķīšus
Vienreiz redzu – gurķos Miķelis guļ
Paņēmu visus gurķus, arī muļķa Miķeli
Līdz ar citiem tirgū pārdošu tos
Nepārdod, Anniņa, Anniņa
Nepārdod Miķeli!
Miķelīts labosies, Miķelīts gurķoties beigs
Pārdeva Miķeli
Par vienu rubuli, rubuli
Lai viņš pie pilsētas preilenēm gurķoties brauc!

Caur to ar' esam slaveni
Ka gludi mūsu lielceļi
Un kur vēl tilti varenie
Tie lielākie un stiprākie
Bet tos nu zināms taupām ar
Cik tādus vien tik taupīt var
Un tādēļ katram tiltiņam
Mēs abos galos uzrakstām

Brauciet lēnām pār tiltu draugi
Brauciet lēnām pār tiltu draugi
Un neiekrītiet, un neiekrītiet
Brauciet lēnām pār tiltu draugi

Brauciet lēnām pār tiltu draugi
Brauciet lēnām pār tiltu draugi
Un neiekrītiet, un neiekrītiet
Brauciet lēnām pār tiltu draugi

Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet
Šai zemē, šai saulē, šai stundā
Šai stundā, kam Cerība vārds
Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet
Šai zemē, šai saulē, šai stundā
Šai stundā, kam Cerība vārds