Spāres

Es laikam Tev ticu
Un es ticu sev
Un ik pa laikam
Sevi atdodu Tev

Man patīk Tev patikt
Un vienmēr gribas vēl
Tevi netīšām satikt
Un gribēt vēl un vēl

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido tumsā

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido, lido tikai tumsā

No uzvaras nav uzvaras
Ja pjedestāls grimstošās smiltīs
No uzvaras nav uzvaras
Ja pjedestāls grimstošās smiltīs

Man nesanāk dzejā
Pateikt to Tev
Kad acīs skatos
Mazliet meloju sev

Ja galu galā
Katrs malā savā
Mūsu jocīgā daba
Arī tumsā ir laba

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido tumsā

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido tumsā

No uzvaras nav uzvaras
Ja pjedestāls grimstošās smiltīs
No uzvaras nav uzvaras
Ja pjedestāls grimstošās smiltīs
No uzvaras nav uzvaras
Ja pjedestāls grimstošās smiltīs
No uzvaras nav uzvaras
Bet arī tas pāries

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido tumsā

Un mēs slīdam, kamēr krītam
Tikai līdz rītam
Jo mūsu spāres lido tumsā
Jo mūsu spāres lido, lido tikai tumsā

Ir tikai spāres
Ir tikai spāres
Bet arī tas pāries
Ir tikai spāres
Ir tikai spāres
Ir tikai spāres
Bet arī tas pāries