Kalnā Un Tad...

Man nekā, nekā, nekā vairs nav,
Un nekā vairs nevajag.
Stāstu tev šo stāstu senā valodā,
Jo tikai tu spēj mani nosargāt.

Tev nekā, nekā, nekā vairs nav,
Un nekā vairs nevajag.
Stāsti man šo stāstu senā valodā
Jo tikai es vēl zinu ceļu to...

Kalnā un tad ielejā rīt,
Jo, kas augstu kāpj,
Tas zemu krīt.
Kalnā un tad ielejā rīt,
Jo, kas augstu kāpj,
Tas zemu krīt.

Man nekā, nekā, nekā vairs nav,
Un nekā vairs nevajag.
Saule mirdzēs, lietus lēni, lēni līs,
Un tad šis ceļš mūs atkal uzvedīs.