Auto

Mans organisms ārprātīgi laiku jūt
Es strādāju bez steigas, tā tam vajag būt
Tik īss un garš ir pseidonīms
Kas zin', cik tālu katram jāiet mums
Tu nedrīksti būt gadījums
Šis laiks mums sapņos
Vēl nav noteikums

Mans organisms sitienu pa laiku jūt
Viss sācies beigām, jo tā tam tomēr vajag būt
Kur negaida mūs vairs neviens
Es jūtu visu to, ko nejūt siens
Un nerīstos un nespārdos

Tavs samākslotais skatiens ir alkohols

Laiks pacēlies ir jau virs mūsu galvām
Varbūt tik nereāls šīs jaunais prieks

Liekas neizkustināt šo klinti
Ārprāts, cik bezcerīga straume plūst

Šis ir mans auto aerodroms – tas

Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas
This is my servant, and this is my car
I want to drink and I drive to the bar

Mans organisms ir īslaicīga pasaule
Viss sācies beigām, jo tā tam tomēr vajag būt
Kur negaida mūs vairs neviens
Es jūtu visu to, ko nejūt siens
Un nerīstos un nespārdos
Tavs samākslotais skatiens ir alkohols
Šis ir mans auto aerodroms – tas
Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas
This is my servant, and this is my car
I want to drink and I drive to the bar
Šis ir mans auto aerodroms – tas
Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas
This is my servant, and this is my car
I want to drink and I drive to the bar

Šis ir mans auto aerodroms – tas
Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas
This is my servant, and this is my car
I want to drink and I drive to the bar
Šis ir mans auto aerodroms – tas
Tavs augums prasa krāsu, tas nav nekas
This is my servant, and this is my car
I want to drink and I drive to the bar
I want to drink and I drive