Dzejnieks

Stāvā virs manis dzīvo viens zēns, viens zēns
Blāvu skatu un nebeidzami kluss, viens zēns, viens zēns
Bet viņa acis iekvēlojas, kad no jumta
Viņš sasauc mākoņus
Bet viņa acis iekvēlojas, kad no jumta
Viņš aizlaiž mākoņus

Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks"
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks
Bet dzejniekam grūts mūžs."

Aizmidzis no saules, viņš sapnī rotaļājas
Ar sava jumta dārza ģeorģīni, ģeorģīni
Nē, tā bija meitene no pretējā nama
Kas pa diendusām spēlē tamburīnu

Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks"
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks
Bet dzejniekam grūts mūžs."

Ģeorģīnes lūst. Meitene aizsit logu
Viņa no mākoņiem vairās
Gaisma no ziediem un rokām ar tamburīnu
Vizmo un paliek zēna acīs kairās

Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks"
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks
Bet dzejniekam grūts mūžs."
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks"
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, bet dzejniekam grūts mūžs"
Māte saka, "Tu būsi dzejnieks, tu būsi dzejnieks"

Vējš uz jumta nokrīt
Un ģeorģīnēs pūš