Logi Vaļā

Kārtējā diena, kad esmu gatavs maukt
Man nezvana, mani sauc ārā draugi
Manā pudelē tagad apiņi un raugi
Esmu iekšpus sētas, gaļa marinēta
Kaklā zelta ķēde, āda tetovēta (yeah)
Tas atgādinājums sev, ka esmu sadziedējis rētas
Pārstājis dzert alkoholu lētu
Nospraužu mērķi un iznīcinu to
Tu pareizi dzirdēji, es dominēju to
Piedzimu vājš, sevi salaboju
Pašu apglabāja, kā rajona fēnikss no pelniem
Atstāšu citus bez botām, vari rāpot
Man teica: sasniedz tikai trāpot
Es vienīgais biju šāvējs, tāpēc pārējie varēja muti aizvērt
Kā ozols kāpju savā mersī un braucu nah
Tu vari nīst, bet atšķirībā no tevis, es piepildu sapņus
Ko tu teiksi par to? Ko tu darītu, lai dzīvotu, kā vēlētos?
Vai tu trenētos, kamēr citi atpūstos?
Vai tu peldētu, sūdiem pārplūstot, - tas atdala zaldātus no kungiem
Kreisais krasts neviens netaisās prom iet
Mēs svinam it kā ienaidnieki taisās nomirt
Tā kā gribam pacelties tieši šodien
Apsargi nāk, prasa: “kas te notiek?”
Pēc tam, ai, lai jau lai jau, viņiem visu dodiet
Tas ir kreisais krasts, ko tu domā?
Mēs rakstām savu vēsturi paši!

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka

Viss pa vietām, viss notiek kā tam jānotiek
Kādam viegli, bet kādam nāksies kārtoties
Starp mani un mērķiem drupās pārtop sienas
Kaut kas no nekā un es nāku pakaļ nākošajam
Pedālis grīdā, diena sākusies
Mūžīgs izsalkums, nu, ka nāc uz iesma (nāc šurp, nāc šurp)
Es šo to sapratu, kad atpakaļskata spogulī man dzinās pakaļ
Mana pagātne, bagāta ar parādiem
Toties tagad, kad es nāku, vārti paši vēlas pavērties
Un pofig, ka nav atskaņas
Kad es pasaku kā ir, visā rajonā tad atskan
Ooooo, šitas krastam?
Un tām dienām, kad nebija nekas labi
Oooo, tikai paskat
Jo tagad man ir viss, ko es gribēju vakar

Sasodīts karsts, skaists laiks, svaigs gaiss, ārā bars gaida
Bez naida, jo tam laika mums nav vairs
Jo mums pilns, bet tev caurs maiss
Tiekam cauri bez problēmām
Problēmām cauri, jo mums caurlaide
Un mums nav šaubu, nav vairs daudz laika, līdz vairs nav laika
Tādēļ mums nav laika gaidīt, nav laika smaidīt kamerās
Mums ir jāpaņem savs, lai kā tas arī izskatās (dod, dod!)
Da pie dirsas, lai tā tas arī izskatās
Tas tā, ja nu gadījumā, kaut ko dirš te kāds
Ivans ir mans vārds, ja kādam problēmas kādas (ko nu?)
Ivans ir mans vārds un šis ir mans stāsts (tu klausies?)

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka

Karstums tāds, ka šodien logi jāver vaļā
Un jāspiež gāze, lai muļķi papiš malā
Lai vējš ātri skrien gar auto sāniem maniem
Kas gadiem, upei tekot, starp krastiem abiem
Bet es uz kreiso, tur biedriem salutēju
Rīt nācās nozust, jo dzīvi stabilizēju
Lai suņiem nebūtu iemesla pakaļ dzīties
Trubu noklausīties, gar manu auto trīties
Tici tā puiši pārvēršās par īstiem vīriem
Ar piemēriem dzīviem, ko rādīt saviem dēliem
Lai saprot un zin, ka nav iemesla mīzt iet
Ja kas nesanāca vakar, to izdarīsim šodien
Mūs tilts nebremzē, tik uz priekšu vien maucam
Kk ielu intelekta sekta saucam
Pat, ja lodes tuvojas skaustam, nav iemesla skaust man
Jo šodien šampjus gaisā šaujam

Pasen dzīvē laidām, tu izseko šīm gaitām
Laime smaida vaigā man
Saki tu, nē, es, hmm, kāpēc?
Dzīvenā ar muļu muļu pozitīvu vienu muļu (o-o)
Kopš mazuļa vecuma pie zīmuļa turos
Dvuļu ar grunti un pāris parkā skan
Tavām acīm te es uz veļļa traucos
Auļos jau pie sienas
Ātrāk prom no sienas
Ekipāža nepiesienas, jo nav jau vairs kam
(Nav jau vairs kam, nav jau vairs kam)

Mani visulaik mudināja, lai baidos barā
Teica “turies”, es atbildēju, ka laižos vaļā
Atsakos skriet pakaļ kā šunelis tāds
Blakus cīnītāji, neredzu vairs pudeles brāļus
Man viss ir chill, nemēdzu uz nedēļu pazust
Zinu, kas ir [?] Bez mendeļejeva tabulas
Esenci sajutu, sen sen apjuktu
Bez ielu intelekta sektas senseja rakstura

Es nācu no nekā, es nācu no sapņa
Es nācu sapņa tagad atpakaļ, lai pateiktu
Tehnika vai talants mums pieder abi – balanss
Starp sirdi starp prātu kā vienos no mērķiem, kad es sāku
Kāds atkal perās par to mantu, kamēr rakstu apgarotus pantus
Mūsu prātā sapakoti tanki
Uz priekšu kustos, lēnām, bet raiti
Mēģini izsekot ēnām un laid
Garām to, ko tiešām uzsūkt sen būtu laiks
Tāpēc šodien nākam priekšā
Atgādināt biežāk
Katrs no mums pirmais, maģiski
Ar mūziku nesaraujams, tikpat dabiski kā krasts ar daugavu

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka

Logi attaisīti tiek, domās atraisītas viegli
Es saku “ļoti labi”, ja tu prasi, kā man iet
Es saku “pildu maku”, ja tu prasi, ko es daru
Lieku katrā vārdā svaru, ja prasi, ko es varu
Ja prasi, ko es bīdu, es bīdu to krastu uz tiltu
Tas ir tur, kur mana rīga, tu zini, kas tas ir
Tas uztur mani dzīvu, citi knapi dzird
Ka liekam šajā sirdi, bet pofig, viss ir chill (chillā)
Tā trakā dzīve, katru dienu krastā dzīvs
Un te nevienu nekustina tavas asprātības (nenene)
Te nevienu neaizskair tavas atklātības (nenene)
Bet tevi sapratīs te ātri, ja tu saprātīgs
Man nav laika tērēt laiku
Man nav laika priekš laika
Citi tērē savu laiku, kad akli skraida pēc hype’a
Citi gaida savu laimi, citi gaida tavu nelaimi
Bet es dzīvoju šo brīdi un neko citu es negaidu
(Negaidu, negaidu)

Vasaras straume, lūdzu, aiznest mani
Vai palaist vējā visas raizes vari?
Un aizies labi, ko vairāk vajag
Jo visa mana dzīve tagad skaisti skan
Bet jā, mhm, jo skatienā manējā vairāk kā piektais stāvs
Un paskaties, brāli, jo pārējiem vietas šodien vairāk te nav
Un manējie tuvākie vienmēr blakām man stāv (o, jā)
Manas iespējas atnāk pie manīm vienkārši tā
Iespējams nāks
Iespējams tās

Logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka

Un tu zini, kā man iet
Diezgan labi, es tā pieļauju, redzi
Pietiekami daudz darba, ar ko pierādu sevi
Pietiekami respekta, es šeit ienācu bez
Un pēc tā maratona grūti stāvēt mierā, tāpēc
Pārņemu stafetes kokus un ar tiem pazūdu no stadiona
Lecu, lai griesti pār mani salūst kā mario (kā mario)
Aiz sevis dzirdu balsis tjipa ko tu dari, yo
Ar savu dzīvi, varbūt tava ir gandžu tīt vai kandžu dzīt
Man ir un paliek reps un anša bīti
Lai katru brīdi aiz manis konkurenti tiek samizoti kā mandarīni
Moš tā ir tikai spēle nekas vairāk
Bet laiku, kad nepratu repot, atceros tā, it kā nepratu staigāt
Kamēr mani vienaudži te mācās zagt
Labāk dirst labāk un lai smird
Mazāk pildīt makus labāk
Appiš visus, lai sev nopirktu (?)
Manas rīmes man nopirka kicku's
Tu tikai pamēģini man neiedot ceļu, kad

...Aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka logi vaļā, aiz manis paliek tik dūmi
Es braucu cauri pilsētai pie stūres
Un tu zini, ka