Kūkojam

Visi mani gredzeni, auskari
Visas manas stikla virtenes.
Kāds cits ir manā vietā,
Kāpēc tas neesmu es?
Un ko gan tu atceries esi lēnām
Uzvelku savas ārišķības
Cits jau atkal manā vietā
Kāpēc ne es?
Noslēpjos savā šaubu cietoksnī,
ieslēdzos savā neticības čaulā.
Miljons pudeļu, Miljons kauju.
Maldos savas filozofijas labirintos
Nokāpju savā augstprātības kapā
Kas slēpjas aiz šīs sejas?
Sēžam un sēžam, un sēžam uz palodzes,
Sēžam un sēžam, tā sēžam un pīpojam
Un es nespēju tai dot to, ko viņa gaida
Un smēķēju, jo nezinu ko teikt
Zibu, zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts
Zibu, zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts
Esmu satverts, sasiets, savažots skumji
Karaliene neticība, pavadone šaubas
Mute ciet, lūpas, lūpas sakniebtas.
Šīs ir visas manas pirmās dienas
Šīs ir visas manas pirmās naktis,
Un šis
Šis ir mans pirmais rīts.
Nogalinot svešo, uzbrūkošo,
Tas neattaisnos, bet es zinu, ka šis
Šis ir mans pirmais rīts
Tu esi mākonis aiz mana loga
Mana pacietība ir kā laika prognoze
Es saistu ar tevi savu agresiju
Romantiskie bruņinieki braslam netiek
Pāri, par smagiem, to zirgi, tie grimst.
Lūk tāds, tāds ir mans pirmais rīts.
Sēžam un sēžam, un sēžam uz palodzes,
Sēžam un sēžam, tā sēžam un kūkojam
Un es nespēju tai dot to, ko viņa gaida
Un kūkoju, jo nezinu ko teikt
Zibu, zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts
Zibu, zibu zibsnis vēl viens absolūts ārprāts
Esmu satverts, sasiets, savažots skumji
Karaliene neticība, pavadone šaubas
Mute ciet, lūpas, lūpas sakniebtas.