Var Jau Būt

Verse 1

Mūsu nepateiktie vārdi iet secen
Mēs runājām bez apstājas vēl pavisam nesen
Kā tādas divas tirgus bābas, tirgus vecenes
Bet tagad mums ir jauni dārgi telefoni ko necelt

Cik ārā sūdīgs laiks, vislaik līst
Un vēl ko nopirkt veikalā, lai ēst ko būtu rīt tās ir
Divas lietas, bet gribētos tomēr trīs
Par ko parunāt, stāsti manim detalizēti un sīki

Es gribu zināt visu par neko, un visu kas sakrājies Tevī
Citādāk es Tevi nesaprotu,      un noslēdzos sevī
Un var jau būt ka dzīvot būtu vieglāk (vieglāk)
Dzīvot būtu vieglāk nezinot

[Chorus]
Vai vārdi kas mums nesāpēs,
Nesāpēs un atklāt spēs
Kaut ko jaunu

Var jau būt var jau būt
Tevi lasu un dzirdu bez vārdiem
Var jau būt var jau būt
Mēs jūtam viens otru kā kādreiz

Verse 2

No pusvārda man ir Tevi jāsaprot
No pusvārda otra puse vārda man ir jāatrod
Lai nav mums jākaro par to, ko nepareizi sapratu
Un jāturas, lai kaut ko nepateiktu 'matam'.

Viss pa vecam, ik pa retam parunāt
Būt kopā tikai 'skatam', līdz pat kapam, manuprāt,
Ir diezgan muļķīgi, jo dzīve mums ir viena
Bet nepateiktie vārdi mums krājas tūkstošiem.

Es gribu zināt visu par neko, un visu kas sakrājies Tevī
Citādāk es Tevi nesaprotu,      un noslēdzos sevī
Un var jau būt ka dzīvot būtu vieglāk (vieglāk)
Dzīvot būtu vieglāk nezinot

[Chorus]
Vai vārdi kas mums nesāpēs,
Nesāpēs un atklāt spēs
Kaut ko jaunu

Var jau būt var jau būt
Tevi lasu un dzirdu bez vārdiem
Var jau būt var jau būt
Mēs jūtam viens otru kā kādreiz