Pazust Mākoņos

Nav naktīm jāmelo, ir jālido
Un smaidot mēnesim soļus dzirdēsim
Kā ķēmi zogas, tiem jāizlokas

Ir laime jātēlo, ir jālido
Kā naktīs raganām koši sarkanām
Bet tu neizbēgsi, tu durvis slēgsi

Ja sirds var lūzt un sadrūp putekļos
Tad var smiekli plūst, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas spalviņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos

Būs ilgi jādomā, vai jālido
Kā zvaigznei ezerā citā vakarā
Žēl, ka nesasteidzas un laime beidzas

Ja sirds man lūzt un satin putekļos
Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas paniņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos

Mmmmmmm mmmm

Ja sirds var lūzt
Un sadrūp putekļos
Tad var smiekli plūst
Var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos
Kaut pazust mākoņos

Ja sirds man lūzt un satin putekļos
Tad var smiekli kust, var mesties kūleņos
Var sisties zibeņos, kaut pazust mākoņos
Ja sirds var kust, kā alvas paniņas
Tad var sāpes zust līdz galam neīstas
Pa visam maziņas un pazust mākoņos