Neatsakos

Neatsakos
Es neatsakos no draugiem
Arī tad ja tie dzer
Es neatsakos no gaismas
Arī tad ja tās nav

Es neatsakos no ziemas
Arī tad ja mums salst
Es neatsakos no miera
Arī tad ja tā nav

Es atceros būdas tumsā
Līķbālos aveņu stiebrus
Tie noteikti ilgojās saules

Es negribu nodot biedrus
Kurus dzīve izdzērusi
Sausus kā vītušus ziedus

Aiz loga ir aukstums
Uz galda ir tas
Un lampiņa sīka kā vilcēna acs
Es roku virs lampiņas sildu
Lai noglāstītu
Pienāk viens draudziņš
Tāds ledains tas
Es neglāstu
Glāsties vien pats

Dzeja: Klāvs Elsbergs