Suņi Rēja

Ne pašas Dacītes
Tā labā rotiņa
Es pate redzeju
No ciema nesa
Pagula, pagula
Gar sētmalāmi
Lai suņi nerēja
Lai ļaudis neredz

Es šķitu Andrīti
Muižnieka dēliņu
Bet viņš vecāi
Čigāna dēlsi
Mežā krustīts
Uz apses celma
Septiņas čigānes
Kūmāsi stāvēj

Domājām, gādājām
Kur Antriņu redzējām
Rīgā, Rīgā
Uz tirgus plača
Uz tirgus plača
Čigānu vidū
Bučoja čigānu
Par lakatiņu

Visi ciema suņi rēja, suņi rēja
Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu
Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa
Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies!

Ēd, ēd, Anita
Neplāti muti
Ieskrēja žagata
Apgrieza riņķi
Pavasari izveda
Deviņus bērnus:
Trīs mellus, trīs baltus
Trīs koši raibus

Ir es tādu Ilmāru uzmūretu
No mālu piciņas saviļinātu
Izdurtu actiņas ar īleniņu
Ieliktu krupīti par dvēseliti

Visi ciema suņi rēja, suņi rēja
Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu
Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa
Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies!

Visi ciema suņi rēja, suņi rēja
Kad es jūdzu kumeliņu, kumeliņu
Sēd' iekšāi, līgaviņa, līgaviņa
Lai rej suņi, nebaidiesi, nebaidies!