Papildus Porcija

Es jūtos tā kā jauns Valdemārs
Bet esmu piemirsis, kā tas ir, kad pār mani valda prāts
Reiz es biju salkanāks
Nu manā ciparnīcā man nepietiek laika
Man vajag uz rokas Audemarus
Mani puikas skalda bālas strīpas, mana galva sārta
Tagad laikam uzrakstīt par to nav visai smalka māksla
Man pofig, jauns karalis stāsta kalpa stāstu
Ticis augšgalā un tur nav nekā, tikai galvassāpes
Pasūtam uz galmu pāris dīvas, kas man laupa sāpes
Kā man pēc tam rakstīt par to, kā kādam zem saules nav vietas?
Kā mana tauta slāpst, mani tikai rausta dāmas
Plaukstas gārdz pēc papildus porcijas un saldas nāves
Kājas vēl nav lauztas, tad mēs ejam tikai uz augšu brāl'
Tu sauksi vārdu redzot mani – vārds uz kā tu balsti stāstus
Svarīgs tā kā finālspēle, svarīgs un man gribās vēl
To nevar izārstēt, vēl aizvien attīstu savu mizanscēnu
Naivs un brutāls, bet skaitu dukātus
Pa papīru slīd pirksti, honorārus lasu braila drukā
Oldhead'i šausminās it kā uz steidža kails uzkāpis
Skaisti uzsprāgu, man elpa smird pēc svaiga butāna
Pats savas gribas ķīlnieks, es biju dīkdienis
Baidījos rītdienas, atdzima dzīvnieks, netikls mīlnieks
Sociuma vergi statusa vadīti
Ēdam to ko vairākums un jaucam sapņus ar papīru

Ražoju to, ražoju to sūdu ko tu pērc
Un ja nespētu to darīt, tad es jau sen būtu nosprādzis
Reti kad es masām dodu ēst
Bet ja metu savas bumbas, tad es pavēlu tām grozā krist
Šie negrib redzēt kā mēs pull-up'ojam ar Benz
Bet tev nāksies skatīties kad reiz es jau pie otrā tikšu
Puikas baidās starta laiku nogulēt
Starta pistole man rokās, pirmais trasē skrienot otrādi

Tu man prasi, kur tu to visu savu ego liksi
Mēs būsim vai nu tukšas vietas vai rekordisti
Es beidzu kādā brīdī just, izkratījis sirdi mikrofonam
Pēc tam tas man izklausās vien retoriski
Zini kā ir kad kādu satiec
Tev prasa: "Vai tas tiešām esi tu?"
Tu kasi galvu kā kaut kas niez
Es saku: "Īsti nē"
Man atbildēja, ka esmu kļuvis savāds
Kas tur savāds? Ja tev pirmoreizi stāstu kaut ko patiesu
Dāmai liekas mani var atgriezt
Paldies, es labāk jūtos tā kā tagad, nevis jūtos tā kā pacients
Dāvāju nekonkrētus acu skatienus
Atdodu sirdi šim, brīvajā laikā lasu paliekas
Asaras pie plakstu galiem
Tikai tālāk neļauj pilēt tām kā darījis to lietu esmu gadiem
Slaucīt emocijas nost no visiem sejas apgabaliem
Man ir monolīta vaibsti, vaigi par smagu paliek
Māku klusēt tavā priekšā, rādot uzspīlētus pussmīnus
Vērot putnu kāšus un pēc uzpīpētas pus cīgas
Izpīpēt tikai to, ka man gruzī lēnas kustības
Un skriet ko kājas atrauj, savādāk es jūtos dusmīgāks un pus dzīvs

Bet līdz es būšu zārkā auksts
Izdarīšu teju visu, ja mans ārprāts ļaus
Sev saku, pedāli grīdā un tad ātrāk brauc
Bet es pasaulei joprojām esmu pārāk jauns

Ražoju to, ražoju to sūdu ko tu pērc
Un ja nespētu to darīt, tad es jau sen būtu nosprādzis
Radi kad es masām dodu ēst
Bet ja metu savas bumbas, tad es pavēlu tām grozā krist
Šie negrib redzēt kā mēs pull-up'ojam ar Benz
Bet tev nāksies skatīties kad reiz es jau pie otrā tikšu
Puikas baidās starta laiku nogulēt
Starta pistole man rokās, pirmais trasē skrienot otrādi