Zilas Acis Tavas

Zili ūdeņi, un zilas acis tavas,
Bet man tomēr baigi jānodreb
Puķu viju liegās roku skavās,
Jo esmu jau tik sirms un vecs

Kaujā rūdījos ar dzīvi un ar sirdi,
Tagad piekusis un skumji kluss.
Vakaros es bieži dzeru spirtu,
Lai var mirkli sevi nesajust.

Un tagad ilgi skatos tumšā rūtī,
Kur tik paša ēna pretī māj,
Zilām acīm dziesmās sveikas sūtu,
Turpu doties sirdij aizliedz prāts.

Mūža vakaram ir ciešas skavas,
Un no tām pat mīla neizrauj.
Zili ūdeņi, un zilas acis tavas
Un pār manis tumsa spārnus klāj.