Bēdas

Es bēdājos par putnu
Kas nevar augstu lidot
Jo saplēsis tas spārnu
No koka zara krītot

Es bēdājos par kaķi
Kas neatrada mājas
Par katru mazo draugu
Kam tajās slikti klājas

Es bēdājos par lapu
Kas nokrīt prom no zara
Un paliek zemē dusēt
Līdz nākamam pavasarim

Es bēdājos par rītu
Kad saule nespīd logā
Par darbu neizdarītu
Par iztrūkušām pogām

Es bēdājos par bēdu
Kas dziļi sirdī snauž
Un katru brīvu brīdi
Pārmetumus auž

Bet, tad kādu rītu
Es bēdas projām raidu
Un ar prieku sirdī
Jaunu dienu gaidu