Dusmas

Dusmas
Inga Cipe

Dusmas bieži pagultēs sēž
Līdz iznāk no savām ejām
Dusmas reizēm visu krāj
Pat vārdus, ko noklusējām

Dusmas dungo pulksteņos vecos
Reizēm uzlec uz pleciem
Tās bužina matus un dienu grauž
Ātri ļauj palikt veciem

Dusmas dusmīgas domas domā
Dusmas vienmēr ir sliktā omā
Dusmas bieži uzlūdz uz deju
Kaut es tīšām tām garām eju

Dusmas reizēm pa palodzēm staigā
Un skaļā balsī klaigā
Dusmas noslēpumus pauž
Un aplamas domas auž

Dusmas nevajag projām dzīt
Tās vajag izsacīt
Tās vajag palaist pa vējam
Ik viens mēs to spējam