Текст песни

O, mūzika, lai top no prieka!
Kad melodija piedzimst tā.
Var dziedot nebēdāt ne nieka,
Un prieks, jel ticiet, kļūst vēl priecīgāks!

Tie mūzas templi būvē abi,
Liek mākslas mītnei pamatus.
No senatnes, jau gadsimtiem tā labi
Mūs ved sev līdzi - spilgti dzīvot, just.

Tā ēka, septiņ' oktāv' augsta,
Tai taktis sešpadsmit plats stāvs,
Un skurstenis kā trombons laistās,
Bet spinets vesels mājas spārns!

Tur sienas veido simfonijas,
Bet prelūdija ieejā,
Es jūtos šeit kā mājās mīļās.
To paplašinām jums. Lai ērta tā!

O, mūzika, ir priekā vīta!
Ak, uzbūvējiet viņu tā!
Jo mūzika mums sirdī iedēstīta,
No paša pirmā bērna kliedziena.

Te saldumcepējs dzīvo arī,
Tas jaunais Jansons - hei ho!
Hei ho!
Viņš skaņu ēku (templi) izrotāja
Ar cukur' malu garšīgo.

Bij' apkārt talantīgi ļaudis,
Tie smagi strādāja, o jā!
Ar darba rīkiem būra akordus,
Bet jautrā darba ritmiņā.