Lietus

Krīt lietus lāses smalkas,
Plašs mākons krēslu tin –
Dzer rūgto sāpju malku
Un kausu kājām min.

Tā, nu no visa brīvots,
Nu vari atkal just
Šo smago laimi: dzīvot
Un mūžam neizzust.

Ars trūdi zārka vāku,
Un virši lūpās plauks.
Tu mežā klejot nāksi,
Es sniegšos pretī, draugs.

Krīt lietus lāses smalkas,
Tumst mākons violets.
Dzer rūgto sāpju kausu,
Var būt, ka mazliet līdz.